TASMANIAN DEVIL

1934. gadā Edijs Wigstons nodibināja mazumtirdzniecības veikalu Ņūnorfolkas pilsētā, kas atrodas netālu no Tasmānijas galvaspilsētas. Viņš kopā ar dēliem vadīja uzņēmumu un pārdeva radioaparātus, šaujamieročus un makšķerēšanas aprīkojumu. Kādā piektdienas vakarā vietējā klubā pie alus glāzes Edijs ar dēliem apsprieda potenciālu mānekļu masveida ražošanas koncepciju. Plānotais māneklis sastāvēja no dobas torpēdas formas svina serdeņa, ko ieskauj plastmasas korpuss ar izliektiem spārniem. Caur serdi bija jāizvada stieples cilpa ar tai pievienotu āķi un no ārpuses tas tika krāsots dažādās krāsās un rakstos. Svarīgs bija arī mānekļa nosaukums, kas tika izvēlēts kā Tasmanian Devil (Tasmānijas velns). Nosaukums tika paņemts no agresīva vietējā Tasmānijas somaiņa, kas nekur citur pasaulē nav sastopams.

1979. gada beigās beidzot sākās ražošana. Agrīnās mānekļa versijas tika ļoti ātri izķertas, jo pieprasījums sāka pārsniegt piedāvājumu. Sākotnējie mānekļi bija roku darbs ko pēc piemērotu iekārtu un tehnoloģiju izstrādes, sāka ražot lielākā apjomā. Šobrīd māneklis tiek piedāvāts pasaulei vairāk nekā 100 krāsu kombinācijās un 5 svaros - 7g, 13.5g, 20g (divejāda dziļuma), 26g un 45g (metāla versija sālsūdenim). Salīdzinoši nesen domājot par ūdenstilpņu ekoloģiju Tasmanian Devil klāstam ir pievienojušās arī 7g un 13.5g versijas bez svina, kas arī ir nopērkamas assaultlures.eu veikalā.

Kā preces aprakstā jau minēts to var izmantot vairākos veidos – velcēt, džigot vai vienkārši lineāri ietīt un ar to var noķert plašu klāstu plēsīgo zivju. Tāpat kā izmantošanai arī uzstādīšanai ir vairāki veidi, kas atšķirsies no mērķa zivs, vai tiek izmantoti vienžubura āķi vai trijžubura āķi, kā arī cik bieži un ērti būs to nomainīt.

Bez-svina Tasmanian Devil nāk komplektā ar plastmasas lodīti un trijžubura āķi, ko var izmantot dažādās sistēmās, kas atkarīgas no konkrētas situācijas.

Kā visplašāk izmantoto sistēmu visā pasaulē (it sevišķi lašveidīgo ķeršanā) var minēt fluorokarbona pavadas izvadīšanu caur korpusu, tās piesiešanu pie ievadgredzena pie kura ir piestiprināts āķis. Šāda sistēma nav tik statiska un neļaus zivij grozoties un atspiežot āķi pret mānekli, atbrīvoties no tā tik viegli.

Ievadgredzenu var aizstāt vai papildināt ar stikla vai plastmasas pērlīti, kas strādās kā papildus pievilinātājs.

Līdaku copē caur korpusu var izvadīt titāna vai jebkura cita materiāla pavadu un galā pie sakabes piestiprināt sev tīkamāko āķi. Tas atvieglos mānekļa nomaiņu un katrā reizē nevajadzēs pārsiet pavadu, kā fluorokarbona gadījumā.

Ātrākai mānekļu nomaiņai izmantojot fluorokarbonu var lietot arī pašgatavotas serdes no kāda izturīga un lokana materiāla kā tērauds vai titāns, kas zivs izvadīšanas laikā viegli slīdēs augšup pa sistēmu un neļaus zivij tik viegli atbrīvoties no mānekļa. Šeit gan jāpiebilst, ka sistēmai nevajadzētu būt pārāk garai, lai nebūtu redzama potenciālajai lašveidīgajai zivij.

Caur korpusu pa taisno izvadot nevajadzētu lietot pīto auklu, jo, lai arī māneklis ārpusē ir izgatavots no plastmasas, tas ilglaicīgi berzējoties gar auklu to var sabojāt vai nogriezt.

Straujākās upes vietās vai ezerā velcējot lielākā ātrumā mānekli var apgriezt otrādi, tā mazinot pretestību.

Tā kā māneklis ir izgatavots no plastmasas, tā korpusu un spārnus var nedaudz locīt, lai pielāgotu mānekļa spēli individuālām situācijām. Neapdomīgi lokot vai deformējot mānekli, to var arī salauzt un šādas darbības ir veicamas tikai uz paša atbildību. Jāatceras, ka locīšana vai tās rezultātā salauzts māneklis var būt par iemeslu garantijas atteikšanai, ja tādu vēlēsieties izmantot.

Cerams, ka šis raksts iedrošinās Jūs pamēģināt kaut ko jaunu un dažādot ikdienas copi.

Ne asakas!